Piektdienas vakarā Salvis un Liene paķer mani Rīgā, Molā nopērkam ēdamos un rībinām uz Ogri pie Agneses. Ogrē ar viltīgiem manevriem bobis nonāk garāžā, bet mēs Agneses dzīvoklī. Tiek ceptas karstmaizītes un instalēts OziExplorer un JS Baltija līdz vieniem naktī.
Sestdien četros no rīta ceļamies, ēdam putriņu un apmēram piecos izripojam uz šosejas. Ogre, Aizkraukle, Jēkabpils, Līvāni, Preiļi, Aglona, Dagda un pulksten deviņos no rīta esam klāt Ezerniekos. Apskatām citu sacensību dalībnieku mašīnas, kas variē no parketa džipiem līdz pārbūvētiem milzu tankiem ar lieliem ratiem, drošības rāmi, vinčām abos galos.
Tūrisma sacensībās mašīnas brauc pa pāriem, lai viena otrai var palīdzēt. Sarunājam pārī braucējus, kam ir gandrīz "ielas" mašīna -- ar vinču un skursteni aprīkota tīra, spīdīga, nesabuktēta Nissan Navara. Viņi izrādās par mums krietni pieredzējušāki un labāk sagatavojušies -- iedod mums piepīpētāja sadalītāju, rāciju, palīdz iedzīvināt OziExplorer un dod padomus, ko būtu jāpaskatās/jānomaina bobja motoram.
Pulksten 11:30, pēc organizatoru uzrunas noklausīšanās, ripojam no nometnes ārā ceļā uz kontrolpunktiem. Braucot pa šoseju sāk līt lietus, un pa logu vairs neko daudz neredz, jo slotiņas daudz nenoslauka. Braucam astē aiz Nissan uz 70km/h un rācijā sakām, ka varētu jau arī drusku ātrāk. Viņi atjoko: "tāpēc, ka braucam no kalna?"
Pirmais brasls, ūdens ieplūst salonā un samērcē šofera kājas -- viņš nedrīkst atlaist gāzes pedāli. Par laimi, bobikā ūdens ātri ieplūst, bet ātri arī izplūst :) Pirmais iestidziens dubļos, tūdaļ sakām rācijā, un Nissans mūs bez pūlēm izvelk. Sacensībās gaidījām zemes un meža ceļus un orientēšanos, bet izrādās grūtāk -- pļavas, dubļu vannas, mitras vietas, celmi. Pa negludumiem braucot galva auto griestus aizsniedz ik pa laikam. Mūsu auto riepas ar smalku protektoru izrādās šiem dubļiem un māliem pilnīgi nepiemērotas.
Mūsu kompanjoni izrādās azartiski braucēji, viņi itin bieži izvēlas braukt pēc sportistiem paredzētajiem grūtajiem kontrolpunktiem (par tiem dod dubultus punktus salīdzinot ar "vieglajiem" tūristu kontrolpunktiem). Pie katra kontrolpunkta ir jānofotografējas tā, lai redz kontrolpunktu, mašīnu, un cilvēku, kas turas pie abiem. Tā mums skats "Nissans upes vidū" drīz vien kļūst gluži pierasts. Pa reizei tiek izmantota taktika "nolaižam bobiku vinčā līdz kontrolpunktam, pēc tam izvelkam ārā". Vienā gadījumā bobis no bedres tika ārā bez vinčas palīdzības -- ar priekšējiem ratiem gaisā kā kvadracikls izleca no bedres ārā. Šis skats diemžēl netika dokumentēts, bet tika vēlāk daudzkārt ar sajūsmu pieminēts. Gadījās iestigt arī Nissanam un tad mēs varējām pakalpot kā enkurs, pret ko vinčoties.
Pusdienas laikā aizbraucam uz Dagdu uzpildīt bobika bākas, un dodamies tālākās kontrolpunktu medībās. Lāgiem vinča tiek izmanta ne tikai, lai tiktu no dubļiem ārā, bet arī -- lai tiktu tajos gana dziļi iekšā. Esam slapji, dubļaini un jau gluži labi iejutušies notiekošajā. Mums lēnām virzoties pa nosprausto maršrutu brīžiem no krūmiem vai upes izveļas un garām aizlīgo kāds sportistu "traktors", brīžiem garām palido kvadracikli.
Pulksten septiņos ierodamies karjerā, kurā visām ekipāžām uz laiku jāveic nosprausta trase. Tajā ietilpst lielu stāvumu šķērsošana (kādai sporta ekipāžai esot gadījies apgāzties un nokūleņot), vienkārši lielu negludumu šķērsošana. Šajā trasē gadās pats nervus kutinošākais gadījums sacensībās. Bobis ar plikajām riepām nevar uzkārpīties stāvā mālu kalniņā, ieskrieties arī nav kur. Nissans to velk augšā, bet apkārtnes īpatnību dēļ sanāk vilkt nevis taisni, bet ieslīpi sāņus. Bobis slīd uz sāniem, virsū eglītēm, bīstami sasveras, sasveras vēl vairāk... Skatītāji apkārt sauc "gāzīsies, gāzīsies", Salvis mašīnā skatās kur pieturēties, lai neizkristu no sēdekļa. Šis gadījums tomēr beidzas bez kūleņa, lēnām padodot atpakaļ mašīna atkal ir uz visām četrām. Atkārtots piegājiens un bobis ir kalnā augšā. Iebuktēts sāns, "noslaucīta" pagriezienu gaismiņa, pielocīts bampers, un krietni uztraukušies visi iesaistītie, tomēr laimīgi finišējam, trasē pavadījuši 12 minūtes.
Pēc karjera dodamies atkal kontrolpunktu medībās, iegūstam vairākus vieglos tūristu punktus un vēl vienu daudzpunktīgo sportistu punktu, īsi pirms deviņiem vakarā beidzot dodamies atpakaļ uz nometni Ezerniekos. Nometnē sarakstām iegūtos punktus tīrraksta protokolā, peldamies un mazgājamies Ežezerā, cepam desas un pārrunājam dienas notikumus ar citām ekipāžām. Pēc divpadsmitiem naktī kļūst pieejami sacīkšu rezultāti. Pēc kontrolpunktiem esam trešajā vietā, bet aizkavēšanās karjerā mūs nobīda uz piekto vietu. Nebijām gaidījuši, ka karjera trase tā ietekmēs rezultātu un pabojās pārējos pūliņus visas dienas garumā... Skaidrs, ka mūsu bobiks braucot kopā ar sev līdzvērtīgu komandu dabūtu krietni štruntīgāku rezultātu, bet Nissanam ar tam līdzvērtīgu ekipāžu būtu godalgota vieta tā kā likts. Tomēr esam priecīgi par paveikto un arī komandas biedri no Nissana spiež roku mūsu pilotam Salvim un ir apmierināti, un piedāvā piedalīties atkal citās trofireida sacensībās. Kaļam plānus, ja pēc Kazakhstānas brauciena no bobjiem vēl kas būtu palicis pāri, tad varētu gan, jo visiem šis piedzīvojums patika.
Teltī iekšā, guļam ilgi, svētdienas rītā čammājamies un taisāmies, līdz esam gatavi mājupceļam. Mājupceļā pie stūres Agnese, braucam un pārrunājam notikumus, tālākos plānus un pa logu redzamās lietas. No Ogres līdz Rīgai stūrē Salvis un pie katra krustojuma sacenšas ar blakusstāvētājiem. Daži smaida, daži ir izbrīnījušies, kad bobis tos apdzen.
Pārsēžoties Salvja golfā -- klusums, ērtības, uzrāviens kā raķetei :) Ierodos mājās, piekrāmēju veļasmašīnu. Dažas drēbes ir tik dubļainas, ka krāsu nevar noteikt un pirms mazgāšanas ir jāpaskalo izlietnē. Atlaižos gultā un seko 12+ stundu dziļš miegs, tad jau klāt pirmdiena -- darba diena un Latgales dubļu piedzīvojums ir beidzies.
1 komentārs:
Malači! Ātrāk uz Kazahstānu!
Ierakstīt komentāru